Interesanti, bet tēma izraisīja interesi, tāpēc, par spīti nogurumam un sāpošam kaklam, turpināšu.
Vienības brauciens tiek rīkots katru gadu. Īstenībā braucieni ir trīs - šosejas, kalnu un tautas (arī pa šoseju), kuru garums attiecīgi ir 102, 42 un 37 km.
Sīkāk par šo pasākumu var uzzināt saitēs https://velo.lv/?nwID=146 un https://velo.lv/?bsID=2&sacID=43&isGR=0. Oficiālā mājaslapa, kā jau tas Latvijā ierasts, ir viduvēja, un puses informācijas krievu valodā nemaz nav, tikai latviski.
Dalība maksā lēti - 6 Ls iepriekšpārdošanā vai 8, 10, 12 vēlāk. Pašā sacensību dienā tā maksā 20. Bet šogad pie reģistrācijas deva kuponu ar 10 Ls atlaidi pirkumiem "Trek" (Veloserviss) veikalos. Proti, es samaksāju 12, bet 10 latus ietaupīju, jo Daugavpils "Trekā" tāpat mainīju rumbu.
Panks reģistrēties negāja, motivējot ar to, ka viņš ir nabags, skopulis un cūka pret vienību dārgi. Lai jūs varētu gūt pareizu priekšstatu par viņa raksturu:
Es samaksāju 12, saņēmu atlaidi par 10, t.i., faktiski samaksāju 2 Ls.
Savukārt organizatori nodrošina
1. Numuru ar elektronisko čipu (rezultāti tiek nolasīti automātiski). Numurs ir vienreizējs, var paņemt līdzi par piemiņu.
2. Aploksni ar karti un citiem papīriem.
3. Smuku medaļu un diplomu ar laiku un vietu visiem finišējušajiem.
4. Putru ar ievārījumu pēc finiša, maziņu šokolādīti pirms starta, banānus distances laikā, ūdeni cik lien jebkurā laikā.
5. Švaku, bet tomēr mājaslapu ar informāciju, kā arī iespēju uzzināt visu pa telefonu un uz vietas (piemēram, "Trek" veikalos).
6. Tiesāšanu, tualetes, trases norobežojumus un sētas, policiju, ārstus un daudz ko citu tādā garā. LDz, starp citu, norīkoja papildu vilcienus (bet viņi bija galvenais sponsors).
Ņemot vērā iepriekš minēto, varat gūt priekšstatu par mērogu. Lai to būtu vieglāk iedomāties, pateikšu, ka šogad braucienā piedalījās 4454 dalībnieki. Ir grūti iedomāties tādu milzu riteņbraucēju pūli, ja nekad neesi bijis tādā velopilsētā kā Berlīne vai Kopenhāgena (es neesmu bijis).
Iespaids ir lielisks - atmosfēra ir svinīga, visi ir ļoti priecīgi, mašīnas pilsētā dod ceļu, jo pie stūres ir tie paši velosektanti, hehe. Neviens nestrīdas, visi viens otram palīdz un konsultē, kas kopumā ir saprotams - velosipēdus lieto cilvēki, kuri pēc definīcijas nav tik egocentriski kā tie, kas lieto automašīnas.
Numuru ir paredzēts piestiprināt centrā uz muguras. Te radās problēma, jo atklājās, ka biju aizmirsis velokreklu, un numuru nācās stiprināt pie dārgās membrānas jakas, turklāt ar DROŠĪBAS ADATĀM. Te mīnuss gan man (aizmirsu kreklu), gan organizatoriem - vai tiešām labāka veida nav?
Nedaudz parunājušies ar turpat zālājā sēdošajiem meiteni un puisi, kuri arī bija atbraukuši pirmo reizi, bet jau kala plānus apdzīt visus un jebko, mēs gājām paskatīties uz MTB braucēju startu. Viņu bija savācies vesels tūkstotis, kas pārsteidza pat organizatorus. Ņemiet vērā, ka šosejas sportistu vispār bija tikai kādi 60 cilvēki.
Pārējie tūkstoši piedalījās tautas braucienā. Viņu vidū bija arī uzņēmumu pārstāvji - īpaši izcēlās "Laimas" darbinieki ar gaisa baloniem. Bet vispār es uzskatu, ka galvenie varoņi ir tie, kuri brauca ar "Latvijas Pasta" ričukiem. Mums te nesen reorganizēja mūžīgi zaudējumus nesošo pastu, kā rezultātā daudzas nodaļas vienkārši likvidēja, bet pastniekiem izsniedza velosipēdus.
Tāds velosipēds izskatās un sver aptuveni kā tanks - briesmīga biezuma dzeltenais tērauda rāmis to veicina. Kā ar tādu ričuku var nobraukt 37 km, kaut vai divās stundās - tas ir ārpus manas saprašanas.
Tā kā man beidzas laiks līdz došanās pie miera, šodienai es beigšu. Uzrakstīšu vien par starta koridoriem.
Koridors - vieta, kur tu sāc braucienu. Izskatās pēc no priekšas un aizmugures ar lentītēm, bet no sāniem ar sētām norobežotas šosejas daļas, pie kuras ieejas karājas numuru diapazoni.
Tavu koridoru nosaka tas, kā tu nostartēji iepriekšējā gadā, un nekas cits. Proti, pat ja esi pasaules čempions, bet piedalies pirmo reizi - būsi koridorā ar numuriem no 4000 un uz augšu, un tev priekšā nostāsies vēl 2000 cilvēku. Viņu apdzīšana, ņemot vērā, ka viņi knapi velkas un traucē viens otram, aizņems tev desmitiem minūšu, lai kā tu arī censtos. Šādā situācijā atrados arī es, bet par to - nākamreiz.
Nedaudz bilžu:
Tie paši "Latvijas Pasta" ričuki
Neiztika arī bez reklāmas.
Es laikam izskatījos pēc makšķernieka, bet velokreklu biju aizmirsis, savukārt bikses jau bija slinkums novilkt, pārāk netraucēja.
Čips ar antenu
Reģistrācija
Megabaiks-tandēms.
MTBšņiki startē. Daži viltnieki brauca pa ietvi, lai apdzītu pūli.
